Klaus

Filmas „Klaus” stāsts aizsākas tālu ziemeļos, nomaļā un drūmā Smeerensburgas ciematā, kur valda nemitīga aukstuma, klusuma un naidīguma atmosfēra. Šī vieta ir ierauta mūžīgā cīņā starp divām senām dzimtām – Ellingboe un Krum –, kuras gadiem ilgi dzīvo naidā. Tieši tur nonāk Jespers Johansens – izlutināts karaļa pastmeistara dēls, kurš nav spējis izpildīt pat minimālās prasības pastu akadēmijā. Tēvs dod viņam pēdējo iespēju – viņam jāsāk strādāt Smeerensburgā un gada laikā jānogādā 6000 vēstuļu, citādi viņš zaudēs visu greznību un ģimenes atbalstu.

Nonākot ciematā, Jespers atduras pret absolūtu vienaldzību un klusumu – neviens nevēlas rakstīt vai sazināties. Taču viss mainās, kad viņš iepazīstas ar skolotāju Alvu un vientuļo kokgriezēju Klausu, kurš dzīvo meža vidū, savā mājā, pilnā ar paša gatavotām rotaļlietām. Klaus ir noslēgts un sirdī ievainots pēc sievas zaudējuma un nepiepildītā sapņa par ģimeni.

Jespers pārliecina kādu bērnu uzrakstīt vēstuli Klausam, lai saņemtu rotaļlietu. Šī vienkāršā ideja izraisa neticamu ķēdes reakciju – arvien vairāk bērnu raksta vēstules, un Jespera piegādes sāk piepildīt viņa uzdevumu. Smeerensburgā pakāpeniski atdzimst smaidi, smiekli un draudzīgums, kas sāk mainīt visu kopienu.

Tomēr Ellingboe un Krum dzimtas sāk baidīties, ka šī draudzība izjauks viņu mūžīgo naidu, un viņi mēģina izjaukt Jespera un Klausa centienus. Taču Jespers jau ir mainījies – viņš ir atradis īstu jēgu darbam, draudzībai un kopienai. Viņš un Klaus kopā ar Alvu rada jaunu tradīciju – rotaļlietu piegādi Ziemassvētku vakarā, kas kļūst par leģendu sākumu.

Filmas „Klaus” noslēgumā mēs redzam, kā mīts par Ziemassvētku vecīti dzimst no sirds siltuma un labestības – ar kamanām, kas „lido”, dūmeņiem piekārtām zeķēm un palīgiem, kas atgādina elfiņus. Klaus beidzot atrod mieru un pazūd, bet Jespers turpina viņa iesākto. Tā dzimst Ziemassvētku gars – kā mantojums, ko uztur dāsnums un sirsnība.

Lasīt vairāk