Dogmens

Filma “Dogmens” stāsta aizkustinošu un neparastu stāstu par vīrieti vārdā Dags Manrovs, kurš dzīvo sabiedrības malā Ņūdžersijā. Filma sākas ar to, ka policija aptur dīvainu kravas automašīnu. Vadītājs ir Dags, ģērbies kā Merilina Monro un valkā kāju ortozes, un viņam blakus ir vairāki suņi. Viņš tiek arestēts un nosūtīts uz policijas iecirkni, kur psihiatrei vārdā Evelīna tiek lūgta ar viņu parunāt un noskaidrot, kas īsti ir šis “Suņu cilvēks”.

Dags lēnām stāsta viņai par savu skumjo un grūto dzīvi. Bērnībā viņu vardarbīgi izmantoja viņa vardarbīgais tēvs, kurš reiz ieslēdza viņu būrī un iemeta ģimenes suņiem. Bet suņi, tā vietā, lai viņu sāpinātu, aizsargāja Dagu. Kopš tā laika tie kļuva par viņa vienīgo īsto ģimeni. Vardarbības dēļ Dags kļuva invalīds, viņam bija nepieciešamas kāju ortozes, lai staigātu, un viņš bija emocionāli ievainots. Pēc tam, kad tēvs tika nogādāts cietumā, Dags tika nosūtīts uz nepilngadīgo patversmi. Tur viņš atrada mieru lasīšanā un aktiermākslā, īpaši Šekspīra lugās, pateicoties laipnai skolotājai vārdā Salma.

Pieaugušā vecumā Dags izveidoja dziļu saikni ar suņiem. Viņš apmācīja tos izpildīt visas viņa pavēles un dzīvot kā uzticīgus kompanjonus. Viņš arī sāka zagt no bagātajiem un varenajiem, viltīgi izmantojot savus suņus laupīšanas laikā. Viņš nekad nepaturēja zagtās preces sev — tā vietā viņš tās izmantoja, lai palīdzētu trūcīgiem un grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Viņš kļuva par mūsdienu Robinu Hudu, palīdzot citiem, jo zināja, kā ir būt nemīlētam un aizmirstam.

Naktīs Dags dzīvoja citādu dzīvi. Viņš uzstājās nelielā teātrī kā dragkvīns, ar aizrautību un stilu deklamējot Šekspīru. Uz skatuves viņš atrada prieku un brīvību. Viņa suņi bieži pievienojās viņam izrāžu laikā, parādot savu dziļo saikni. Pūlis viņu mīlēja, un šoreiz Dags jutās patiesi pieņemts.

Sarunājoties ar Evelīnu, Dags paskaidro, kā suņi palīdzēja viņam pārdzīvot pagātnes sāpes. Tie deva viņam mīlestību un atbalstu, ko viņš nekad nebija saņēmis no cilvēkiem. Evelīna sāk viņu uztvert ne tikai kā noziedznieku, bet arī kā cilvēku, kurš ir dziļi cietis un centies no savām sāpēm radīt kaut ko labu.

Filma “Dogmens” beidzas ar spēcīgu vēstījumu. Dougs nav perfekts, taču viņš ir stiprs, mīlošs un uzticīgs. Viņa stāsts parāda, ka pat tie, kas ir salauzti, var rast dziedināšanu — caur laipnību, drosmi un mīlestību pret dzīvniekiem.

Lasīt vairāk