Marija (2024)

Filma “Marija” stāsta par pasaulslavenās operdziedātājas Marijas Kallasas emocionālo stāstu viņas dzīves pēdējā nedēļā 1977. gada Parīzē. Savā klusajā dzīvoklī Marija dzīvo izolēti, tālu no grandiozajām skatuvēm, kur viņa reiz pārsteidza skatītājus ar savu balsi. Tagad viņas vienīgā kompānija ir atmiņas – par izrādēm, par zaudēto mīlestību un par dzīvi, kas piepildīta ar kaisli un sāpēm.

Šajās dienās viņu apciemo jauns žurnālists. Viņa jautājumi liek Marijai atskatīties uz savu dzīvi un karjeru. Stāsts mijas starp tagadni un pagātni, parādot mirkļus no viņas uzstāšanās tādās vietās kā La Scala un Metropolitēna opera. Šie atmiņu uzplaiksnījumi ir pilni emociju, parādot gan viņas spožumu, gan iekšējās cīņas.

Liela daļa viņas sāpju rodas no salauztās mīlas stāsta ar ietekmīgo grieķu biznesmeni Aristoteli Onasu. Viņu attiecības viņai atnesa gan laimi, gan sirdssāpes. Viņa atceras gan kopīgo mīlestību, gan arī skumjas, ko tā atstāja. Filma parāda, kā pasaule viņu uzskatīja par zvaigzni, bet bieži vien nesaprata cilvēku aiz balss.

Marijas asistente un daži tuvi draugi cenšas viņu uzmundrināt un iedrošināt atgriezties pie mūzikas. Taču viņa jūtas pārāk nogurusi un nedroša. Klausoties viņas vecos ierakstus, rodas jauktas sajūtas — tie atgādina viņai par to, kas viņai reiz bija, bet arī par to, ko viņa ir zaudējusi. Viņa prāto, vai cilvēki viņu kādreiz patiesi mīlēja, vai tikai viņas talantu.

Dienām ejot, Marija cīnās ar dziļiem jautājumiem. Vai viņa pārāk daudz atdeva savas mākslas dēļ? Vai tas bija tā vērts? Viņa vingrinās spoguļa priekšā, atceroties, cik spēcīga un gracioza viņa kādreiz bija. Šie brīži parāda, kā viņas tagadne dzīve sajaucas ar pagātnes atmiņām. Viņas dzīvoklis kļūst par skatuvi, kur viņa sniedz pēdējo kluso priekšnesumu.

Vienā spēcīgā ainā Marija iztēlojas sevi atkal uz skatuves, dziedot ar pilnām emocijām, kamēr pūlis gavilē. Taču, kad mūzika beidzas, viņa atkal ir viena, klusuma ieskauta. Tas parāda uzmanības centrā pavadītās dzīves skaistumu un skumjas.

Beigās Marija atrod zināmu mieru. Viņa raksta vēstules cilvēkiem no savas pagātnes, piedāvājot piedošanu un pateicību. Viņa pieņem savu dzīvi, gan labo, gan slikto. Filma noslēdzas ar to, ka Marija skatās pa logu uz uzlecošo sauli virs Parīzes. Viņas seja ir mierīga. Viņa vairs nav tikai dziedātāja — viņa ir sieviete, kas visu atdeva savas mākslas labā.

Filma “Marija” ir aizkustinošs stāsts par slavu, mīlestību un jēgas meklējumiem dzīves pēdējā nodaļā. Tā parāda, kā vienas sievietes balss aizkustināja pasauli, pat meklējot mieru savā sirdī.

Lasīt vairāk