Aizliegtais stāvs

Filma Aizliegtais stāvs sākas ar Maksu, nevaldāmu grafiti mākslinieku, kurš soda vietā pieņem kopienas darbu klusā pansionātā. Viņš ieņem nakts dežuranta lomu un dzird brīdinājumu par aizliegto ceturto stāvu, bet bezmiega koridori un čuksti no iemītniekiem pamazām sagrauž viņa mieru.

Dīvainības vairojas: stiklainas acis viesos pie viņa durvīm, pēkšņas asiņošanas, rītos atslēgtas istabas, lai gan slēdzenes vakar bija cieši ciet. Pie lifta Maksam uzpeld bērnunama atmiņas, un saplīst starpība starp tagadni un pagātni. Kad pagalma kritienā mirst sirsnīga iemītniece, vadība to steigā pasludina par nelaimi, bet drošības kameras tieši tajā brīdī ir klusumā.

Maks izveido trauslu draugu loku starp vēl skaidra prāta senioriem, kuri baidās no tā, kas notiek augšā. Naktī viņš pārkāpj aizliegumu un uzkāpj ceturtajā stāvā, kur gaida blāvas gaismas, dūkošas ierīces un ķermeņi, kas šķiet vienlaikus novītuši un savādi saglabāti. Mapēs viņš pamana lietu numurus un iniciāļus, kas dīvaini sakrīt ar viņa bērnības failiem.

Pēdas ved uz seno audžuģimenes māju, kur jaunie bērni mīt viņa kādreizējā istabā, bet slepenajā skapī rindojas burti, zīmes un burciņas, kas liek ādai salst. Audžumātes it kā nevainīgs teikums savieno vienu no retajiem labajiem pansionāta iemītniekiem ar Maksa paša pagātni. Attēls kļūst skaidrs: pansionāts nav patvērums, bet cauruļvads, šausmu trilleris par jaunības novākšanu vecuma labā.

Atgriezies ēkā, Maks tiek sagūstīts un nostādīts pret sistēmu, kas izliekas par aprūpi. Slēgts loks no štata un iemītniekiem pagarinot savas dienas ar to, ko viņi izsūc no jaunajiem, un senā nāve izskatās pēc apklusināšanas. Vētras vidū, piesiets pie ratiņiem, viņš ierauga sen pazudušas sejas, ko rituāli ir pārtaisījuši par staigājošu pieredzi bez dzīves. Pansionāts sašaurinās līdz vienam koridoram, vienām durvīm un izvēlei - pakļauties vai pagriezt mašīnu pret tās saimniekiem, lai izdzīvotu stāstā Aizliegtais stāvs.

Lasīt vairāk