Drakula

Filmas „Drakula” stāsts sākas 15. gadsimtā karu plosītās zemēs, kur princis Vladimirs, drosmīgs un cēls karotājs, atgriežas no kaujas, lai uzzinātu, ka viņa mīļotā sieva Elizabete, kļūdaini noticot viņa bojāejai, ir izdarījusi pašnāvību. Pārņemts no sāpēm un dusmām par likteņa nodevību, Vladimirs nolād Dievu un atsakās dzīvot bez mīlestības. Šajā izmisuma brīdī viņu aptver tumsa, un Vladimirs pārvēršas par nemirstīgo Drakulu – radību, kas spiesta mūžīgi klīst naktīs ar neatlaidīgu ilgošanos sirdī.

Gadsimti rit garām. Drakula, tagad jau kļuvusi par leģendu, pavada vientuļus vakarus savā senajā pilī, mocīts gan pēc Elizabetes atmiņām, gan pēc asinīm, kas vienlaikus ir viņa lāsts un atvieglojums. Viņš maldās pasaulē – reizēm kā plēsējs, reizēm kā apmaldījies gars –, bet mieru neatrod.

Stāsts pāriet uz 19. gadsimta Londonu, kur miglas un gāzes lukturu pilsētā Drakula ierauga Mīnu – jaunu, gudru sievieti, kas ir saderinājusies ar Jāni Harkeru. Mīnas neticamā līdzība ar Elizabeti satricina Drakulas sirdi. Viņš ir pārliecināts, ka liktenis viņam atgriezis zaudēto mīlestību, un sāk tuvoties Mīnai, nemanāmi ietekmējot viņas un apkārtējo dzīves.

Mīna jūt neizskaidrojamu pievilkšanos Drakulam, viņu sāk vajāt savādi sapņi un atmiņu atbalsis. Drīz arī Jānis, viņas līgavainis, tiek ievilkts Drakulas tīklā pēc mistiska ceļojuma uz grāfa pili Karpatos, no kurienes viņš atgriežas mainījies un baidās par Mīnas drošību. Arvien vairāk Mīnas draudzenes nonāk Drakulas varā, jo viņš cenšas vājināt aizsardzību ap savu mūžīgi mīlēto.

Filmas „Drakula” kulminācijā Mīnas dvēsele tiek izrauta starp esošo dzīvi un senu mīlestības atmiņu, kas nedod mieru. Cīņa par viņas sirdi kļūst liktenīga, bet Drakula cer, ka spēs beidzot atrast glābiņu no lāsta. Vai mīlestība ir spēcīgāka par likteni, vai arī pestīšana Drakulam ir nesasniedzama?

Lasīt vairāk