Bernards dodas uz Marsu

Filma Bernards dodas uz Marsu sākas ar neveiklu, bet neatlaidīgu polārlāci aģentu, kurš ielavās augsta līmeņa ekspedīcijā uz Sarkano planētu, lai beidzot pierādītu savu vērtību. Neplānota kļūme orbītā piespiež Bernardu sadarboties ar pārkārīgi akurātu servisa robotu, un viņu skarbā atmosfēras ieiešana beidzas ar nelāgu nosēšanos tālu no paredzētās zonas pie milzīga kanjona malas.

Meklējot ceļu, pār viņiem brāžas smilšu vētra un ievelk grunts iebrukumā, kas atklāj pazemes labirintu ar mirdzošu ledu un bioluminiscējošu ķērpi. Dunošās alas atsaucas uz smiekliem un bailēm, un aiz atbalsīm pamazām iznirst iemītnieks, kas vairāk ir ziņkārīgs nekā bīstams. Robots skaita protokolus, bet Bernardu vada siltums un drosme.

Dzenot noslēpumaino radījumu, viņi drīz vien sāk sekot tā mājieniem. Šauras ejas pārtop plašās kamerās ar senas plūdu vēstures zīmēm, un brīdī, kad tīkls un veca zondes vada mudžeklis sagūsta būtni, Bernards to atbrīvo. Uzticība dzimst no vienkāršas līdzjūtības, un trijotne atklāj ģeotermālo ventu sistēmu, kas var pabarot bāku saziņai ar kuģi.

No orbītas pienāk drūmas ziņas par degvielu un slēdzošu glābšanas logu, bet komandas pavēle pieprasa ātru ieguvumu un jebkura parauga iegūšanu. Robota ziņojums par neagresīvu, iespējami saprātīgu būtni saduras ar prasīto rīcību, un saspringtā laika grafiks liek Bernardam svārstīties starp kāroto slavu un jauno saikni.

Vētra rīb un alas dreb, kamēr Bernards piestiprina bākas kodolu pie pašdarināta ragaviņu rāmja. Radījums atklāj saīsni gar senu lūzumu, tomēr ceļš sazarojas: viens novirza uz izcelšanas zonu, otrs uz applūdušu kameru, kur radījuma savējie var būt iesprostoti. Tieši šeit filma Bernards dodas uz Marsu kļūst par solījuma pārbaudi un drosmes izvēli, kuras iznākumu izšķirs sirdsapziņa un brīdis pirms vētras kulminācijas.

Lasīt vairāk