Tafiti: Pāri tuksnesim

Filma Tafiti: Pāri tuksnesim sākas ar uzmanīgu surikatu, kurš tic, ka drošība slēpjas savējo lokā, līdz vectēvu saindē čūskas kodums un vienīgā cerība ir mītiskā zilā tuksneša puķe. Brīžam nevēlējies palīdzību, viņš tomēr metas ceļā, bet Bristles, dzīvespriecīgs mežacūks, atstāj šaubas aiz muguras un seko.

Ceļš ved pāri savannai un karsētām kāpām, kur smiltis aprij pēdas un saule spēlē trikus. Tafiti izvēlas klusu veiklību un ātrumu, Bristles nes līdzi troksni un optimismu. Viņu pretstati piesaista plēsēju skatienus un pārbauda pacietību, taču briesmu priekšā abi sāk just ritmu, kas ļauj turēties līdzās.

Smilšu vētra piespiež dalīt patvērumu, un sīkas rūpes atklāj apslēptas stiprās puses: surikata atmiņa par orientieriem, mežacūka atjautība ar saknēm un lūžņu gabaliem. Ceļinieki dzird pavedienus no tuksneša iemītniekiem: pelikāns stāsta par zilu atspīdumu pie izžuvušas upes gultnes, ērglis brīdina par klintīm, kur vējš gaudo kā dzīva būtne.

Viņi šķērso sāls līdzenumus, mācās nolasīt mirāžas un izvairās no viltīga šakāļa, sajaucot takas un slēpjot smaržu Bristles dubļu vanniņā. Kad pēdas aprij smiltis, Tafiti lasa zvaigznes, bet Bristles uzticas sajūtām. Aizas un vēja izgrebtas arkas liek kāpt vienā elpā, līdz akmeņu nobrukums viņus šķir un atkal apvieno ar vīteņaugu virvi un smaidu putekļos.

Noslēpumā tītā oāze ar dzeloņkrūmiem un zilajiem ziediem parādās tieši brīdī, kad sīks plēsējs metas virsū mazākajam ceļiniekam. Tafiti izmanīgi pievilina, Bristles ietriecas ar spēku, un laiks līdz vectēva glābšanai kūst. Stāsts virzās uz izvēli starp ātrumu un drošību, šaubām un uzticēšanos, pierādot, ka pat viskarstākajā tuksnesī draudzība ir īstais ceļvedis. Finālā atbalsojas filmas nosaukums Tafiti: Pāri tuksnesim.

Lasīt vairāk