Polārais Ekspresis

Filmas „Polārais Ekspresis” stāsts sākas sniegotā Ziemassvētku vakarā 1950. gados, kad kāds zēns guļ nomodā savā gultā Grandrepidsā, Mičiganā. Viņš vairs īsti netic Ziemassvētku vecītim, taču uzmanīgi klausās, cerot dzirdēt kamanas zvaniņus. Tā vietā viņš izdzird dārdoņu ārpus loga – viņa acu priekšā apstājas iespaidīgs melns tvaika vilciens – Polārais Ekspresis. Vadītājs, stingrs, bet pieklājīgs vīrietis, uzaicina zēnu iekāpt, jo vilciens dodas uz Ziemeļpolu. Zēns vilcinās, bet ziņkārība ņem virsroku, un viņš pievienojas citiem pidžamās tērptiem bērniem.

Vilcienā bērnus sagaida jautrs karstas šokolādes pasniegšanas šovs. Zēns iepazīstas ar laipnu meiteni un gudru, runātīgu puiku. Vilciens vēl uzņem vientuļu zēnu, kurš sākumā negrib kāpt iekšā, bet pēdējā brīdī pārdomā. Galvenais varonis pavelk avārijas bremzi, lai viņu uzņemtu. Vientuļais zēns gan izvēlas sēdēt viens novērošanas vagonā.

Piedzīvojumi seko cits pēc cita – pazūd meitenes biļete, tā aizpūšas vējā un iziet cauri neticamiem ceļiem, kamēr atgriežas. Tikmēr zēns uztraucas, ka vadītājs meiteni izmetīs, tāpēc viņš dodas viņai pakaļ pāri slideniem vagona jumtiem. Ceļā viņš sastop noslēpumainu klaiņotāju, kurš viņam palīdz. Pie lokomotīves meitene palīdz mehāniķiem, bet zēns palīdz risināt problēmu, kad ceļu aizšķērso ziemeļbrieži. Vilciens slīd pāri plaisājošam ledum, bet viņi visi kopā tiek cauri droši.

Filmas „Polārais Ekspresis” kulminācijā bērni ierodas Ziemeļpolā – dzīvīgā rūķu pilsētā, kur notiek gatavošanās Ziemassvētku vecīša izbraukšanai. Viens bērns tiks izvēlēts pirmajai dāvanai. Pēc neveiksmīgas vagona atdalīšanās zēns, meitene un vientuļais puika nonāk dāvanu maisā un tiek nogādāti uz galveno laukumu tieši laikā. Ziemassvētku vecītis izraugās zēnu par pirmo, kurš var izvēlēties jebkuru dāvanu. Viņš lūdz tikai vienkāršu sudraba zvaniņu no kamanu siksnas – zvaniņu, kuru dzird tikai tie, kas patiesi tic.

Mājās zēns sākumā ir noskumis, jo zvaniņš pazudis caur caurumu kabatā. Tomēr Ziemassvētku rītā viņš zem eglītes atrod kastīti ar zvaniņu un zīmīti no Ziemassvētku vecīša. Viņš un māsa to saklausa, bet vecāki – ne. Gadiem ejot, citi vairs nespēj to dzirdēt, bet zēns – pat kļūstot vecākam – joprojām dzird maigo skaņu, jo viņš turpina ticēt Ziemassvētku brīnumam.

Lasīt vairāk