Tēvs

Filma „Tēvs” vēsta par Entoniju – 80 gadus vecu londonieti, kurš dzīvo viens savā ērtajā dzīvoklī un nelabprāt pieņem jebkādu palīdzību. Viņš lepojas ar savu neatkarību, taču meita Anna apmeklē viņu regulāri, jo sāk uztraukties par tēva atmiņas zudumiem un mainīgo uzvedību. Viņa mēģina ieviest aprūpētājus, taču Entonija spītība un ass prāts liek tiem ātri aiziet, atstājot Annu izsmeltu un bezpalīdzīgu.

Kādu dienu Anna paziņo, ka pārcelsies uz Parīzi pie jauna partnera. Entonijs nespēj saprast, par ko ir runa – viņš neatceras nevienu vīrieti Annas dzīvē kopš šķiršanās no Džeimsa. Viss kļūst vēl mulsinošāks, kad viņa dzīvoklī sāk parādīties sveši cilvēki, kas dažkārt sevi sauc par Polu, citreiz – par Džeimsu, un viņu sejas mainās no reizes uz reizi. Pat Anna dažkārt šķiet kā cita sieviete.

Entonijam laiks sāk kļūt neskaidrs – notikumi atkārtojas, sarunas pretrunīgas, un viņa pašapziņa sāk sabrukt. Viņš atceras otru meitu, Lūsiju, taču detaļas par viņas prombūtni ir neskaidras. Kad ierodas jauna aprūpētāja vārdā Laura, Entonijs ir apburts – viņa atgādina Lūsiju. Taču pat Lauras seja reizēm saplūst ar Annas vai citu sieviešu tēliem viņa apziņā.

Anna cenšas izlīdzināt savu vēlmi pēc personīgās laimes ar rūpēm par tēvu. Viņas attiecības ar Polu cieš spriedzi – konflikti par atceltiem ceļojumiem un Entonija ietekmi uz viņu dzīvi kļūst biežāki. Tikmēr Entonijs arvien vairāk zaudē saikni ar realitāti – viņš nezina, vai dzīvo viens, ar Annu vai jau citur.

Vienu rītu viņš pamostas svešā istabā – izrādās, ka ir pansionātā. Aprūpētāja, kas izskatās pēc Annas un Lauras, saucas Katrīna. Viņa paskaidro, ka Anna tagad dzīvo Parīzē un apmeklē viņu, kad var. Entonijs sabrūk, izmisumā sakot, ka viņš „zaudē lapas, zarus, vēju un lietu”. Katrīna viņu mierina, solot aizvest uz parku. Viņa pasaule sašaurinās līdz tagadnei – atmiņas un personība izplēn.

Filma „Tēvs” ir sāpīgs un dziļi personisks stāsts par demenci, rādīts tieši no Entonija skatpunkta. Mainīgās sejas, saplūstošas sarunas un laika apjukums liek skatītājam izjust to pašu apjukumu, bailes un vientulību, kādu piedzīvo cilvēki ar šo slimību un viņu tuvinieki.

Lasīt vairāk