Nirnberga

Filma Nirnberga aizved skatītāju Otrā pasaules kara pēdējās dienās, kad sabrūk nacistiskā Vācija un augstākie režīma līderi, tostarp Hermans Gērings, tiek nogādāti slepenā sabiedroto cietumā, gatavojoties līdz tam nepieredzētam kara noziegumu tiesas procesam par noziegumiem pret cilvēci.

ASV armijas psihiatrs Duglass Kellijs ierodas Nirnbergā ar šķietami skaidru uzdevumu - novērtēt divdesmit divu nacistu elitei piederošu apsūdzēto garīgo veselību. Strādādams šaurā kabinetā blakus cietuma kamerām, viņš intervē gan salauztus, gan bravurīgus, gan ciniski atklātus ieslodzītos, kuri cenšas manipulēt ar katru vārdu.

Jo dziļāk Kellijs ienirst šajos prātos, jo vairāk viņu biedē Gēringa harisma un stratēģiskais prāts, kas joprojām ietekmē apkārtējos, lai gan Reihs ir drupās. Paralēli cietuma skarbajai ikdienai filma rāda atjaunoto, monumentālo tiesas zāli, kur sabiedrotie, Roberta Džeksona vadībā, cenšas radīt jaunu starptautiskās tiesību valodu, lai nosauktu vārdā koncentrācijas nometņu šausmas.

Nirnberga koncentrējas uz arvien sarežģītāko intelektuālo dueli starp Kelliju un Gēringu, kas atspoguļo plašāku sadursmi starp likuma ideāliem un autoritāras varas vilinājumu. Psihiatrs cer, ka izprotot šos cilvēkus, viņš palīdzēs novērst nākamos tirānus, taču katra saruna satricina viņa pārliecību par vainu, atbildību un ļaunuma dabu.

Kad tiesas procesa laikā tiek demonstrēti neapstrīdami pierādījumi par genocīdu un Kellijs vēro apsūdzēto reakcijas, viņš saprot, ka viņa slēdzieni var tieši ietekmēt nāvessodus un vēsturisko spriedumu. Filma Nirnberga kļūst par stāstu ne tikai par tribunālu, bet arī par to, kā cilvēka prāts var gan attaisnot, gan apstrīdēt neiedomājamu ļaunumu, atgādinot skatītājam par atbildību brīžos, kad pasaule gaida skaidru spriedumu.

Lasīt vairāk