Ļaunuma izsaukšana: Pēdējie rituāli

Filma Ļaunuma izsaukšana: Pēdējie rituāli stāsta par Ed un Lorēnu Voreniem, kuri kopā ar meitu Džūdiju tiek ierauti spoguļa lāstā, kas saistīts ar Smurlu ģimeni. Viņiem jāsargā ticība, laulība un Ed vājā sirds, kamēr neredzams ļaunums izmanto bailes un šaubas, lai sašķeltu viņu spēku.

1964. gadā jaunā Lorēna antikvariātā redz spokainu vīziju - senlaicīgs spogulis it kā elpo un sniedzas pēc viņas vēl nedzimušā bērna. Viņa sabrūk, dzemdības noiet greizi, un mazulis tiek pasludināts par mirušu. Lorēna lūdzas un bērns atgriežas dzīvē. Viņi to nosauc par Džūdiju. Spogulis pazūd, bet sajūta, ka kaut kas palika nepabeigts, nenorimst gadiem.

Pēc daudziem gadiem Voreņi ir puspensijā - lekcijas, klusas vakariņas, piesardzība. Ed sirds ir trausla, Lorēna sargā savu dāvanu kā nezūdošu brūci. Džūdija ir pieaugusi un saderinājusies ar Toniju, bet jūtīgumu slēpj aiz smaida. Ziņās parādās West Pittston stāsti par Smurlu māju - trokšņi, ēnas, spiediens. Lorēnas bērnībā mācītā rindiņa tumšuma aizvēršanai Džūdijai vairs nestrādā. Vīzijas rāda vienu vietu - bēniņus ar koka eņģeļiem grebtu spoguli.

Smurlu šaurajā mājā lampas plīst, sienas elpo, smagums nospiež katru maltīti. Džūdija ierodas pirmā un redz trīs bēdīgus ēnus - greizsirdīgu vīru, noslepkavotu sievu un sērojošu māti -, kas riņķo ap īsto varu bēniņos. Ed ar laipnību cep pankūkas, Lorēna iezīmē aukstos punktus. Bet vajāšana saasinās: čuksti ventilācijā, rotaļu lelle izstiepjas augumā, spogulis stūko kā pārkrauts ar smagumu. Tēvs Gordons meklē baznīcas atļauju un tiek salauzts - viņa ticība tiek izgriezta pret viņu pašu.

Dēmons grib Džūdiju. Tas pievilina viņu bēniņos ar solījumu par klusumu un tvērienu caur stiklu saspiež kaklu. Ed sirds klūp, kamēr Lorēna lejā cīnās ar rēgu vētru. Tonijs, nobijies, bet uzticams, palīdz Lorēnai piecelties. Augšā virve savelkas ap Džūdijas kaklu, spogulis uzpūšas ar tumšu Vorenu ģimenes atspulgu. Ed pārrauj virvi, grīda ielūst, viņi krīt cauri dēļiem.

Lorēna saprot, ka ar lūgšanu vien nepietiks. Viņa lūdz Džūdiju vairs neslēpt savu dāvanu. Māte un meita saspiež rokas, lai skatījumu nevis aizdzītu, bet izmantotu kā spēku. Džūdija atveras vīziju straumei, Lorēna to salāgo kā lēcu. Stikls saplaisā kā zirnekļtīkls, iekliedzas un uzsprāgst sīkos mirdzošos lausku gabalos. Mājā atgriežas klusums. Smurli paliek - ievainoti, bet nesalauzti. Spoguļa lauskas nonāk Vorenu muzejā līdzās citiem nolādētiem priekšmetiem, kas klusi dūc tumsā.

Vēlāk maigs dienas brīdis - zvani skan, un Džūdija dodas pa eju, Ed balsta viņas roku. Lorēna ieraudzī nākotni ar saulainām brokastīm, bērnu bērniem dārzā un atmiņām, kas atkāpjas kā tāls negaisa mākonis. Mīlestība kļūst par pēdējo rituālu - tieši par to ir filma Ļaunuma izsaukšana: Pēdējie rituāli.

Lasīt vairāk